16. februarī LaLaDra Rēzeknē

Pyrmū reizi Rēzeknē!

16. februarī 20.00 stuņdēs kopejneicā “pi Olmāra” (Reigys īlā 1) nūtiks literāri muzykals pasuokums LaLaDra (Latgalīts – Latgalīšam – Draugs).

Pīsadaleis latgalīšu muzykanti, dzejis i prozys raksteituoji. I cyti lobi ļauds. Tova daleiba breiva!
Piec pasuocīņa nu 22.00 balle kūpā ar grupu “Marchello”, īeja 1 Ls.

Aicynojam jimt daleibu itymā pasuokumā ar sovys dzejis voi prozys skaitejumu  (apmāram 3-5 minoti, temats: draudzeiba i mīlesteiba)!

Padūmojit, pastuostit par itū pasuokumu i draugim!

Labi byutu, ka par dalinīku daleibu byutu zynoms jau da ituos nedelis trešdīnei, deļtam dūdit zini i e-postu zveigule i inbox.lv.

Ar cīnu -
Baiba

e-posts zveigule i inbox.lv

Viktorina!

Cikom uorā dabasi ar zemi grīžās kūpā voi cikom atsapyut nu zīmys prīku baudeišonys, pīduovojam Tev īspieju puorbaudeit sovys zynuošonys par LgSC i vysaidim cytaidim ar Latgolu i latgalīšim saisteitim nūtykumim, dorbim i nadorbim…

Sovejuos pareizuos atbiļdis roksti komentarūs. A ituos nedelis beiguos tiks publicātys myusejuos.

1) Kai sauc Latgalīšu Kulturys goda bolvu?

1. Boļuss
2. Aloizs
3. Boņuks

2) Kura grupa izpylda dzīsmi “Muoksleigi kāmeiši”?

1. Liktineigais pagrīzīņs iz Vainovu
2. Green Novice
3. Dabasu Durovys

3) Kai sauc LgSC izdūtū “Myusudīnu latgalīšu dzejis antologeju”?

1. Sipisnīks
2. Susātivs
3. Sābri

4) Kurā godā tyka apstyprynuoti latgalīšu rokstu volūdys jaunī nūsacejumi?

1. 1993
2. 1929
3. 2007

5) Turpynoj dzīsmi: Upeit, pasok, lyudzu, maņ, Kur es sevi pazaudieju –

1. Sirdī munā tukšums skaņ, Dzeivī naz kū napaspieju.
2. Tys, kū tu meklej, blokus Tev siež
3. Es saucu Tevi klusumā, dzeive – pylna malu i tukšuma

6) Nu kuo radīs saeisynuojums LaKuGa?

1. Latgalīšu īkustynuošonys bīdreiba “Latgalīt, kū gaidi?”
2. Latgalīšu Kulturys Gazeta – škārsteikla kulturys portals
3. Ikgadejuo godagruomota “Latgolys Kulturdarbinīku Ganeiba”

7) Kura ir 2008. goda lobuokuo latgalīšu luga?

1. Vystu klāvs
2. Ontans i Anne
3. Klepernīku pogosta zvaigzne

8.) Kurā piļsātā Latgolys Studentu centram vēļ nav biroja?

1. Daugovpilī
2. Reigā
3. Līpuojā

9) Kai sauc grupys Borowa MC gitarista soloprojektu?

1. Patvaļnīks
2. Sovvaļnīks
3. Vysi vieji

10) Kas ir “Vokora styga”?

1. Vēļ nivīns tū da itam nav izzynuojs
2. LgSC pasuocīņs jaunajim studentim
3. Romantiskys latgalīšu pastaigys vacpiļsātys īluos

Lelum lelais paļdis Edeitei par vaicuojumu sagatavuošonu!

LgSC meklej biroja vadeituojus

Vasals!

Bīdreiba „Latgolys Studentu centrs” meklej biroja vadeituoju –
ambiciozu latgalīšu studentu, kurs ir gotovs īsavuiceit jaunys lītys:
sagataveit projektu aprokstus i vadeit projektus,
struoduot ar cylvākim i vadeit komandu,
regulari reikuot latgaliskus pasuokumus.

Praseibys:
studejis Rēzeknē, Daugovpilī voi Reigā,
lobys latgalīšu, latvīšu, angļu, krīvu volūdu zynuošonys,
spieja struoduot pošam i komandā,
prasme sovys i cytu idejis realizēt dzeivē,
informacejis sagataveišona medejim.

Pīredze projektu vadeibā i dorbā ar cylvākim byus prīškrūceiba.

Bīdreiba “Latgolys Studentu centrs” (LgSC) ir sabīdriska organizaceja, kas apvīnoj studejūšus i studejis beigušus bīdrus, kam ir svareigi LgSC statutūs nūsaceitī mierki i aizdavumi.
LgSC aizdavums ir popularizeit i veicynuot Latgolys nūvoda kuļturvidis, ekonomiskuos i socialuos vidis atteisteibu, koordinēt ar tū saisteitūs projektu izstruodi i realiziešonu.
Bīdreibys 2008.- 2011. goda darbeibys programu atbolsta Islande, Lihtenšteina i Norvegeja EEZ finanšu instrumenta i Norvegejis finanšu instrumenta ītvorūs, i Latvejis vaļsts ar Sabīdreibys integracejis fonda storpnīceibu.

Motivacejis viestuli i CV lyudzam īsyuteit da 20. janvara.

E-posts: lgsc i inbox.lv
Adress: bīdreiba „Latgolys Studentu centrs” (ar nūruodi “biroja vadeituojs”), Antonejis īla 8-3/6, Reiga, LV-1010

konkurss blogerim: nasoki nui, nasoki nā!

Vasals, bruoļ! Vasala, muos!

Jaunā godā LgSC Tev pīduovoj, 3 īspiejis:
automatiskū gruomotys vuoka paceļšonys mehanismu,
manualū latgalīšu literaturys papyldynuošonys agregatu,
dinamiskū rodūšuo i dorūšuo spāka skrytuli.

Jaunuo goda suokumā – pyrmais realais ituo goda pīduovuojums.
Taišni deļ Teve.

Tev ak jau ir kaida sātyslopa voi dīnroksts, blogs, emuars voi vīnkuorši teiklavīta, kur pīraksteit sovus stuostus par dzeivi, puosokys i vysaidus breinumus? Ir?

Nu tod klausīs tuoļuok, kū stuosteišu!

Vysi soka, ka krīze, vyss brīsmeigai i nav nikuo loba iz pasauļa.
Tok švaki ir tik tam, kas ir pagaisynuojs ticeibu sev i cereibu iz prīšku. Cikom dori sovu dorbu i pasaļaun iz seve, ir īspieja, ka byus lobuok. Partū ka agri voi vieli byus lobuok – dzeive ir leigačys, kas nas augšā i lejā.
Tik reizem dzeive aizagiun aiz kaida sakuorņa. Tod pošam juopaleidz itom leigačom otkon īsaleiguot skriejīņam iz augšu.

Puosokuos vyss kai dzeivē. Nu suokuma vyss brīsmeigai, pa vydu daudz dorba, a beiguos otkon labi.
Vēļ vaira – kab na leluos bādys, darbeiba vysā naīsasuoktu i ni trešais tāva dāls, ni pastareite, ni spreideits i pedeleits naizītu nu sātys. Kab na tuos bādys, jis tai i myužam palyktu tik trešais tāva dāls, buorineite i pūdulyžga, pādejais nu pādejūs.
Ejūt puosokys ceļu, jis pīdzeivoj vysa kuo, jam juoizaškir storp lobu i ļaunu, juoteik puori vysam kam.
Puosokom vysod ir laimeigys beigys. Vysys puosokys ir par krīzis puorvareišonu.

Latgalīšim seņ nav bejs pošu raksteitu puosoku gruomotys.
Deļtuo mes, bīdreiba “Latgolys Studentu centrs”, izdūmuojom izdūt jaunu latgalīšu gruomotu “Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi.”

Troki? Nui!
Tok KKF padūmuoja, ka trokim pīder pasauļs, i atbaļsteja itū ideju. Taipat ar sovu paleigu ir atguojuši ari puors zīduotuoju.
Naudys kai vysod nav gona, tok gruomota byus.
Ka krīze smejās par myusu planim, mes pasasmīsim par jū i dareisim sovu.
Varbyut saīs. I saīs – tai voi cytaižuok.

Gruomotai byus itaidys dalis:
latgalīšu folklorys puosokys,
latgalīšu rakstnīku puosokys,
Latvejis bārnu i jaunīšu stuosti ar laimeigom beigom,
taupeigu iedīņu i taupeigys dzeivis recepti,
dereigi padūmi, kai lobuok dzeivuot, i stuosti par dzeivi.

Kab gruomota saītu loba, vajag taišni Tova paleiga.
Nui! Tova!
Ka Tu īguoji itymā lopā, puorskaitieji i tyki da ituos vītys, atpakaļceļa vaira nav. Jau esi puosokā.

Nasoki nā, nasoki nui! Nasoki malns, nasoki bolts!
Pa labi īsi, golvys pagaisynuosi, pa kreisi īsi, zyrga pagaisynuosi, taišni īsi, pats pagaissi i myužam naatsarassi.

Izvēle Tovā ziņā.
Pyrmuo – pīraksteit sovā dīnrokstā sovu literarū puosoku.
Ūtruo – pīraksteit dīnrokstā taupeiga iedīņa voi taupeigys dzeivis receptu.
Trešuo – dīnrokstā apraksteit gadīni nu dzeivis ar laimeigom beigom.

Puosoka
Vyss kai dzeivē, vyss kai puosokā. Tema breiva, tok veiksmis gadīnī dasadur myusu dīnu dzeivei vaira nakai, par pīmāru, 1. Pasauļa karam, izpiļdiejums i pagrīzīņs breivs.
Vīneigi juosagloboj puosokys žanram atbylstūšais – stuosts par ceļu ar laimeigom beigom.
Cik gara? Nu 3000 da apmāram 7000 – 9000 zeimu.

Taupeigī recepti
Iedīņa recepts: 1000 zeimēs par iedīni, kū var sataiseit par 1 latu deļ saimis: 2 lelī, 2 bārni i 1 gosts.
Dzeivis recepts: 1000 zeimēs zalta vārts padūms, kai lobuok ītaupeit naudu i resursus i dzeivuot lobuok.

Stuosts par dzeivi
3000 – 5000 zeimu par kaidu gadīni nu dzeivis, kod vyss varēja byut cytaiž a saguoja kai dzeivē – labi.
Tuos var byut bieneibys atminis, burlaku goboli nu studeju dzeivis i blūdeišonys pa pasauli, nu dzeda montuoti stuosti i vysaidi najauši saklauseiti i tycami breinumi.
Voi ta latgalīšam ilgi kuldā piec stuosta juomeklej?

Termeņš kai jau vysim īsuoktim dorbim – da goda beigu. Nūticieji?
Da ituo goda janvara beigu.

Ka Tev nader nivīna nu itūs treju īspieju, vari nu LgSC atsapierkt ar naudu.
Zīdoj vysmoz 5 latus i dabuosi gruomotu par veļti.

Rekviziti: bīdreiba “Latgolys Studentu centrs”, registracejis numers 40008095461, a/s “Swedbank”, BIC kods HABALV22, konts  LV21 HABA 0551 0120 6469 3. Pi moksuojuma daroksti mierki: Puosokys par krīzi.

Kod tī lobī godi beja, vyss beja cytaiž.
A niu ir tai…
Pastuosti, kai niu ir. Pastuosti, kai tī tūreiz beja!

Pi sovys puosokys, recepta voi stuosta dalīc saiti (hyperlink) iz itū rokstu i dalīc atslāgys vuordus “Puosokys par krīzi”.

Ka gadīnī beistīs, voi lelajā škārsteiklā i juo bezgaleigajuos tuolīnēs īsavērsim Tova dorba, atroksti LgSC tviterī voi iz e-postu lgsc i inbox.lv! Taipat pa DM tviterī voi e-postu vari atsyuteit sovu vuordu, uzvuordu, kontaktīspiejis.

Specialais aicynuojums latgalīšu blogerim: cyxob.lv, krizdabz.lv, skreine. org, Raibīs Suņs, Sauve, Lalilaans, Lynuojs, Ingrida Tārauda i Jureits - rokstit poši, licit sovā dīnroksta i palaidit itū ziņu iz prīšku!

Konkursa nūlykums

Konkursā var pīsadaleit sevkurs, kas puorskaita itū ziņu.

Dorbus var publicēt teiklā, ka ir sova sātyslopa voi blogs, kai ari īsyuteit pa postu voi e-postu.

Dorbus var īsnīgt latgalīšu rokstu volūdā voi latvīšu literarajā volūdā (gruomota tiks izdūta latgaliski, deļtuo vajadzeibys gadīnī dorbi tiks tulkuoti).

Dorbi īsnīdzami puorskaitamā rūkrokstā voi datorrokstā (atstarpe 1,5 i burtu izmārs 12).

Viertiešonys parāds
Konkursam īsnīgtūs dorbus viertej bīdreibys „Latgolys Studentu centrs” vaļde i juos pīaicynuotuos personys.
Plagiati i tematam naatbylstūši dorbi nateik vārtāti. Dorbūs paustais vīdūklis var nasakrist ar konkursa reikuotuoju vīdūkli. Dorbi nateik syuteiti atpakaļ autorim. Autortīseibys pīdar rodūšūs dorbu autorim, a konkursa reikuotuojim pīdar tīseibys publicēt konkursa dorbus pylnā voi saeisynuotā versejā.

Dorbu īsyuteišona

Dorbu var publicēt sovā sātyslopā voi blogā i kluot dalikt atsauci iz itū rokstu i atslāgys vuordus “Puosokys par krīzi”.

Dorbus var syuteit bīdreibys „Latgolys Studentu centrs” Reigys birojam Antonejis īlā 8-3/6, Reiga, LV – 1010, ar nūruodi „Rodūšūs dorbu konkursam” da 2010. goda 31. janvara (posta zeimūgs, syutūt pa postu) voi iz e-postu: lgsc i inbox.lv.

Obejūs gadīņūs lyudzam nūruodeit: vuordu, uzvuordu, vacumu, e-postu i kontakteleponu.

Rezultati i apbolvuošona
Lobuokī stuosti tiks publiceiti stuostu izlasē i portalā www.lakuga.lv
Rezultatu paziņuošona 2010. goda februarī, martā, apbolvuošona gruomotys prezentacejis laikā.

Čyguoni Aglyunā

Itamā godā bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” čyguonūs īšona nūtiks Aglyunys nūvodā 26.-27. decembrī.
Papeņu rezidencī vālams īsarast leidz ar mijkriešļa īsastuošanu, kab da īšonys paspētu nūsamaskēt.
Kur i kai īsim, pasaceis snīga (ja kūrzemnīki pasadaleis) i minusu zam nullis daudzums.

Datikšona:
#verīs Jaunaglyunys shemu, kab atrostu pareizū sātu!
#sātys pazeimis – ak jau vīneiguo sāta tymā Leivuonu muojeņu ryndā, kura nav ar sorkonim ceglim, bet kūka dieleišim.
#ka brauksi ar autobusu Daugpiļs-Rēzekne ci Rēzekne-Daugpiļs, kuop laukā pi Aglyunys krysta, byus pretī mašyna (tik paziņoj maņ laiku).
#ka brauksi nu cytys pusis i nazini, kai lobuok datikt, padūd zini, raudzeišu paleidzēt atrasti lobuokū variantu.

Leidza juojam:
#syltys zečis ci čeibys, ar kū pa ustobu staiguot;
#guļammaiss (nazynu, ci visim tiks vītu gultuos, bet greidys gan ir daudzi
#koč kas ādams (buļbu maiss buys jau nu mane);
#čyguonu maska.

Ka byusi, padūd zini, kab zynuotu cik daudzi buļbu teirēt!

Kontaktinformaceja: Marita (26194654; marita.papina@gmail.com)

Adventa laika nūskaņu vokors 15. decembrī

Vasali!

Sveicīni Adventa laikā!
Nuokušajā ūtartdīnē, 15. decembrī, 18.00 stuņdēs Adventa laika nūskaņu vokors Reigys Goreigajā seminarā (Katuoļu īlā 16, Reigā).
Seminaristi pastuosteis par Adventa laika nūzeimi, izvoduos nelelā ekskursejā par seminara telpom. Varēsim pīsavīnuot Adventa nešporam (vokora lyugšonai).

Lyudzu, padūd zini leidz ūtartdīnei, voi byusi! (RGS grib zynuot ar cik lelu ļaužu pulku jim juosariekinoj:) )

Lai svieteigs i mīreigs Zīmyssvātku gaideišonys laiks!

Vita
(sazvonoma 26118413)

Čaja lineja “Jezups tu soldonais!”

Trešdīnis vokorā Latgolys prīceigais dorba spāks īsuoce na tikai LgSC driebu lineju (vaira skaiti ite),  bet ari suoce Latgolā vuokta čaja lineju.

Da itam LgSC pakoj diveju veidu čajus:
“Jezupa kumeļa zuole” i
“Madalis sviežnuma zuole“,
kuri paleidz pret vysaidom kaitem i nabyušonom.

Ar itū nateik dūmuots apsarūbežuot, partū niu LgSC izsludynoj čaja receptu i nūsaukumu konkursu.
Sovys idejis roksti komentarūs, syuti iz e-postu (lgsc@inbox.lv) ci atstuoj tviterī pi @LgSC!

_________________

P. S.

šudiņ i reit vokorā piec 6 stuņžu vokorā (18:00) Tonis birojā driebu dizaina i ideju tolka.

gols golā, cik var jimtīs ar tū separatismu i separatistim – ka kurs ir separatists, lai jis i jemās.

laiks padareit koč kū sovu i nu sirds.

sastdīņ 9:00 Berga bazarā suocās tiergs, 5% nu vysa ītierguotuo (voi cik nav žāl) aizīs Bārnu slimneicai Vīneibys gatvē. gols golā, itymā slimneicā guļ ari Latgolys bārni, struodoj uorsti i muosenis nu Latgolys. ka kuram vajag īmesļa.

a voi lobam dorbam īmesļa juovaicoj?

deļkuo ta vajag? a deļkuo vairuot bādys? lai vairojās prīca!

ka vari, pīsadoli i paleidzi!

pasuokumu atbolsta Raibīs Suņs, kas duovynoj sovys rokstu pērlis (juo dīnroksti  ite). kai ari daudz prīceiga i lāta dorbaspāka. vaira verīs karteņuos.

“La-La-Dra” Daugovpiļs pusē

Svātdiņ, 13. decembrī 15.00 stuņdēs Raiņa sātā Berkenelē (Daugovpiļs nūvoda Birkineļūs) nūtiks literari muzykals pasuocīņs Adventa nūskaņuos Latgalīts Latgalīšam Draugs.

Vaira informacejis attālā i/voi ite: LaLaDra_2009

Aicynojam Tevi īdegt trešū sveceiti i Adventa vainagā sovā sātā, i kūpā ar cytim latgalīšim Latgolā – pasuokumā Latgalīts Latgalīšam Draugs. Tai giustūt Svātku gaideišonys sajiutu i ituo laika lobuokuos emocejis!

šūvokor Tonis birojā tolka

jaunu pīgrīzumu, jaunu modeļu drēbis.
jauns dizains, jauns koncepts.
driebu linejis “Jezupa spāks” i “Madalis breinums”.

pasuokuma aizguodnis ir Sv. Ontons. parkū jis?

Sv. Ontons ir krīzis laiku aizguodnis. Sv. Ontons ir lītu atradiejs. Ir juolyudz juo paleidzeiba, ka pagaisynuots dzeivis ceļš voi kaida līta. Ari jaunim cylvākim, kuri navar atrast sovu dzeivis aicynuojumu, sovā izvēlē juopasaļaun iz Sv. Ontona.

trešdīņ meklējem sīvīšu driebu linejis vuordu. tyka izsludynuots konkurss iz sīvīšu diebu linejis vuordu. vīns vīneigais nūsacejums – obligati juobyut svātuos vuordam! sajēmem pulka īsacejumu: Silvija (Siļva), Cecileja (Ļole), Genovefa (Gene), Helena (Gele), Magdelena (Madale), Sofija, Lidija (Lida), Barbara, Felicita (Peļce), Lucija (Ļuce), Tekle i cyti.

seviški lels paļdis bīdram Cyxoba kungam (juo dīnrokstu skaiti ite) par Tekli. jis tviterī atrakstēja: Svētā Tekla bija apustuļa Pāvila ceļabiedre, sekotāja. Kad Tekla nevēlējās stāties laulībā ar Aleksandru Siriarhu no Antiohijas, par pretošanos viņu iemeta pie lauvām, bet lauvene nolaizīja viņai rokas. Tāpēc Sv. Teklu godina kā tīras debesu mīlestības aizbildni. Zīmējumos Sv. Teklai lauva pie kājām.

tai kai dorbs pi dizaina driebu izstruodis tikai suocīs, kai ari prīškā pavasars i ļūbesteibys svātki Vaļuka dīna, vysi pavasara tiergi, tod Teklis lineja tiks izstruoduota tyvuokajā laikā! ka sastdīņ napuordūsim, tierguosim internetā.

pagaidom tīk pījimts, ka veirīšu lineju puorstuov Jezups - Jumprovys Marijis bryugons i Jezus audžutāvs, gaļdnīks i vīnkuorši lobs cylvāks, jaunivu i saimis aizguodnis. 19. martā, Jezupa dīnā, ir latgalīšu veirīšu dīna.

sīvīšu driebu lineju puorstuov Madale - breineiguo griecineica, kas gūdynuoja Jezu i sovā pazemeibā puorspēja vysys bazneicys šliukys i skaļuos bazunis, kas da tuo beja lobys i pazeimeigys.

i vysa pamatā dzīsme par Jezupu i Madali:

ka esi gotovs pīsadaleit unikaluos driebu linejis radeišonā, 18:00 esi kai štyks Tonis birojā!
īroksti sovu vuordu latgalīšu dizainā!

driebu linejis “Jezupa spāks” i “Madalis breinums” tierguosim itū sastdīņ, 12.12., lielie.lv lobdareibys tierdzeņā Berga bazarā.

tok Viļānu tiergs ir īpaša vierteiba.
driebu linejis atlykumi tiks tierguoti 9. maja tiergā piec “Tievanānu pavasara” latgalīšu autoru nakts.

kruosu prīca nu Viļānu tierga – īdvasmai, smīklam i spākam.

__________________________________________________

P. S. Napubliceitais duovonu saroksts Tonis birojam:

- vafļu torts

- rosols

- 4 Adventa sveceitis

- vaiņuks (der ari Juoņu, dzeivojam taupeigi)

- siļča kažukā

- izkaramais balkons ar zeču kaļteituoju

- krāsli

- čajs

- kalendars 2010. godam

- kisini i/voi salīkamī beņči

- casnāgi

- sīra gobols

- kuknis plaukteņš

- šprotu torts

- skuobi ogūrči

- žbans ar babys taiseitu olu

- atlasa baņteitis

- kruosains papeirs

- gludeklis

Informaceja presei par šudiņdīnys diskuseju

Lai pārrunātu pēdējā laikā aktualizēto jautājumu par Latgalē runātās latviešu jeb latgaliešu valodas statusu un lomu novada identitātes saglabāšanā, Latvijas universitātes Latviešu valodas institūts otrdien, 8. decembrī, rīko diskusiju, lai šos jautājumus izvērtētu no zinātniskā viedokļa.

Diskusija 8. decembrī notiks plkst. 13 Latvijas Zinātņu akadēmijas 3. stāva zālē.

Diskusijā piedalīsies valodnieki un valodas politikas speciālisti: Izglītības un zinātnes ministrijas valsts valodas politikas nodaļas vadītāja Zaiga Sneibe, Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūta direktore Dr. habil. philol. Ilga Jansone, Valsts valodas centra direktors Dr. habil. med. Māris Baltiņš, Rēzeknes augstskolas asoc. prof. Dr. philol. Ilga Šuplinska, LU profesore Dr. habil. philol. Ina Druviete, LU profesore Dr. habil. philol. Janīna Kursīte, LU asoc. profesore Dr. philol. Lidija Leikuma, LU Latviešu valodas institūta vad. pētniece Dr. philol. Anna Stafecka.

Paredzēts, ka diskusijas dalībnieki analizēs valsts valodas politikā pieļautās kļūdas attiecībā uz Latgales latviešu valodu un, kopīgi debatējot, meklēs problēmu risinājumus, lai nākotnē veicinātu Valsts valodas likumā noteikto normu īstenošanu.

Vēsturiski Latgalei ir izveidojusies savdabīga un no pārējiem Latvijas novadiem visai atšķirīga kultūra, tajā skaitā arī sava rakstības tradīcija, balstīta uz augšzemnieku dialekta latgaliskajām izloksnēm, mūsdienās saukta par latgaliešu rakstu valodu.

Latgaliešu rakstu valodā tapis nozīmīgs literārais mantojums. Tas ir visas latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļa, taču līdz pat mūsdienām nav pienācīgi novērtēts.

Cauri pārpoļošanas un pārkrievošanas gadsimtiem latgaliski drukātais vārds ir palīdzējis saglabāt šī novada latgaliski latvisko identitāti. Latviskā Latgales identitāte vairāk nekā gadu pirms Latvijas valsts proklamēšanas ļāva Rēzeknes kongresam 1917. gadā pieņemt vēsturisko un būtisko lēmumu – Latgales latviešiem apvienoties ar pārējo Latviju.

Biedrība “Latgolys Studentu centrs” aicina izveidot darba grupu, kas strādātu ar likumdošanas un socioligvistiskajiem kritērijiem reģionālās valodas statusa piemērošanai latgaliešu valodai.

Biedrība aicina iekļaut Latvijas skolu humanitāro disciplīnu mācību programmās un mācību līdzekļos informāciju par Latgales kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī visā Latvijā piedāvāt iespēju apgūt latgaliešu rakstu valodu un literatūru.

Biedrības “Latgolys Studentu centrs”

valdes priekšsēdētāja Ilze Sperga